1804 Bezmaksas tālrunis
Uzdot jautājumu
Mēs jums atbildēsim 3 stundu laikā

“Vairāk” ne vienmēr ir “labāk” – “downsizing” un privātmāja

Aizvien populārāks kļūst “downsizing” koncepts – uzzini, kā tas attiecas uz dzīvi privātmājā un kādas priekšrocības tas piedāvā Tev un Tavai ģimenei.

“Downsizing” burtiski nozīmē – “padarīt kaut ko mazāku”, taču šim konceptam ir nozīmīgs un pēdējā laikā daudzās ekonomiski attīstītās valstīs aizvien būtiskāks sociāls un kulturāls konteksts. Ideja par “downsizing” iet roku rokā ar minimālisma konceptu – minimālistisku un vienkāršotu pieeju gan savai materiālajai iedzīvei, gan saviem ieradumiem un, iespējams, pat vēl lielākā mērā, savai vērtību sistēmai. 
 
Nereti cilvēki minimālistisku dzīvesveidu pielīdzina minimālisma stilam dizainā – to mēdzam vizualizēt kā teju tukšas telpas ar baltām sienām un koka grīdu, kuras papildina tikai viens vienīgs Skandināvijas dizaineru radīts futūristisks krēsls vai grīdas lampa. Taču, tas ir visai tālu no patiesības. Lai gan varētu šķist, ka minimālisma un “downsizing” piekritēji runā tikai par “mazāk”, šīs kustības patiesais un dziļākais mērķis, gluži pretēji, ir “vairāk” – vairāk laika, vairāk miera un atpūtas, vairāk uzmanības, ko veltīt patiesi būtiskajam un būtiskajiem, kā arī priekšmetu kvalitātei, nevis kvantitātei. Kādu lomu šajā procesā spēlē “downsizing”?

Patērētājsabiedrības slazds

Ideja par “downsizing” – par mazāku mājokli, kā arī mazāku priekšmetu skaitu tajā ir klajā pretrunā ar patērētājsabiedrības “baušļiem”: Tev būs pirkt, Tev būs patērēt, un, diemžēl, visdrīzāk arī – Tev būs citus un sevi vērtēt pēc tā, kas kuram pieder. Mūžvecais Amerikāņu Sapnis (The American Dream) vēsta, ka ikvienam ir iespēja dzīvē “izsisties”, tikt pie savas sapņu dzīves, un ideja par šī sapņa piepildījumu pēdējās desmitgades ir nesaraujami saistīta ar patērētājību (consumerism). 

Patērētājības kontekstā Tavu statusu un panākumu līmeni – to, vai Tev tiešām ir izdevies “izsisties”, nosaka Tavs ienākumu līmenis un Tev piederošais: māja, automašīna/s, kā arī dažādi zīmola un statusa priekšmeti. Milzīga budžeta reklāmas šo patērētājības tradīciju mūsdienās veicina vēl nebijušos apmēros – apģērba zīmoli cenšas panākt, ka savu garderobi ar jaunākās “modes” apģērbiem atjaunojam ik nedēļas, kamēr Apple zīmols rūpējas par to, lai ikviens no esošajiem klientiem savu esošo telefonu sviestu prom brīdī, kad tirgū parādās jaunais modelis.

Atbilde – minimālisms?

Minimālisms pašos pamatos ir patērētājības pretkustība – atteikšanās no idejas, ka mūsu dzīvi laimīgu un pilnvērtīgu padarīs materiāli priekšmeti un dzīšanās pēc aizvien vairāk un vairāk. Minimālisma pārstāvji, protams, ir savstarpēji atšķirīgi, bet, lielākoties, neviens no šīs kustības piekritējiem neuzstāj, ka priekšmetiem vispār nav nozīmes vai ka mums vajadzētu sākt uzvesties kā budistu mūkiem. Tieši pretēji – lielākoties minimālisti apzinās priekšmetu vērtību un lomu savā dzīvē daudz skaidrāk, nekā cilvēki, kurus patērētājības ieradumi spiež tērēt bez vajadzības un izpratnes.

Minimālistiem pieder mājas, automašīnas un kvalitatīvi priekšmeti, taču viņu patērēšanas ieradumus raksturo apzinātība – viņi iegādājas to, kas nepieciešams un “nepiesārņo” savu dzīves telpu ar nevajadzīgiem, reklāmu iedvesmotiem priekšmetiem. Tādējādi viņi ietaupa arī līdzekļus un laiku.  
Minimālismam ir daudz dažādu izpausmju un priekšrocību, un vairāk par tām var uzzināt, piemēram, noskatoties lielisku, īsu dokumentālo filmu: “Minimālisms: Dokumentālā Filma par Svarīgo” (“Minimalism: A Documentary About the Important Things”), kura pieejama platformā Netflix (šeit var noskatīties filmas treileri). Tās pamatā ir divu iedvesmojošu minimālistu ceļojums – abi atklājuši šo pieeju dzīvei pēc tam, kad augsti apmaksātas darba pozīcijas un neveselīgi pārtēriņa ieradumi nenesa cerēto laimi. Bet kāds minimālismam sakars ar “downsizing”? Kā tieši mazāka izmēra privātmāja var sniegt laimīgāku dzīvi? 

“Downsizing” piedāvā priekšrocības

“Downsizing” nenotiek vakuumā – lai nonāktu līdz atklāsmei, ka nav obligāti jāseko Amerikāņu Sapnim par 200 vai vairāk kvadrātmetru plašo māju ar baseinu un ka “mazāk” tiešām var būt “labāk”, jau iepriekš jāsper zināmi soļi apzinātības, minimālisma un, visdrīzāk arī, salīdzinoši “zaļas” domāšanas virzienā. Taču viens ir skaidrs – “downsizing” tāpat kā minimālisms nenozīmē atteikšanos no komforta, kvalitātes un dažādiem materiāliem dzīves priekiem. Gluži otrādi – “downsizing” priekšrocības sniedz iespēju dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un tērēt laiku būtiskajam. Kā tas notiek? Dažādos veidos, kuri uzskaitīti turpmāk.


Īpašuma iegādes finansēšana un citi tiešie ietaupījumi

Iegādājoties īpašumu, mēs maksājam par kvadrātmetriem, tādēļ ir skaidrs, ka lielāks īpašums praktiski vienmēr maksās vairāk, nekā mazāks. Patērētājības principiem atbilst ideja par to, ka jāiegādājas lielākais īpašums, kuru varam atļauties (arī tad, kad patiešām nevaram atļauties). Mūsdienās mēs, lielākoties, nevaram atļauties iegādāties īpašumu – potenciālie jaunie īpašnieki sakrāj naudu pirmajai minimālajai iemaksai, ar kuras palīdzību iegūt bankas finansējumu, kuru tad nāksies atmaksāt 10, 20, pat 30 gadus. 

Tas, ka esi spējīgs vairāku desmitgažu laikā atmaksāt milzīga apmēra kredītu par īpašuma iegādi, vēl nenozīmē, ka šāds kredīta apjoms ir nepieciešams vai vēlams. Mums nav jāiegādājas lielākais, ko varam teorētiski atļauties – mums vajadzētu domāt par optimālo mazāko telpu, kura nepieciešama komfortablai ģimenes dzīvei.  


Idejas par to, kas ir mazākā optimālā telpa pamatīgi atšķiras – par to vairāk var uzzināt, kaut vai paskatoties aizraujošo realitātes seriālu “Miniatūro Māju Nācija” (“Tiny House Nation”, realitātes seriāla treileri var noskatīties šeit), kurā divi speciālisti (viens no viņiem darbojas būvniecības jomā) palīdz ģimenēm pārcelties uz miniatūrām, pārvietojamām mājām, nereti nomainot 250 kvadrātmetru platību pret 40 kvadrātmetriem, kuros ikdienā uzturēsies četru cilvēku ģimene. Tāpat iedvesmoties un vērtīgus padomus var smelties YouTube kanālā “Never Too Small” (“Nekad Nav Par Mazu”), kur īsos video materiālos parādīti radoši un funkcionāli “mazie” risinājumi, kuriem kopīgs ir viens – tie nav “par mazu” (treileri skaties šeit). 

“Downsizing” nenozīmē pārcelties uz piecas reizes mazāku mājokli ar riteņiem – pašos pamatos tas nozīmē izdarīt apzinātas, savam vēlamajam dzīvesveidam atbilstošas izvēles, ņemot vērā arī tādus kritērijus kā kredītsaistības, laiks un ar mājokli saistīti tēriņi. Pērkot lielāku mājokli, nākas pārtērēt ne tikai procentos kredīta atmaksas laikā – pieaug visi tēriņi. Lielāki būs gan komunālie un apsaimniekošanas maksājumi, gan mājokļa uzturēšanas un remontēšanas izmaksas, tāpat arī apdrošināšana un īpašuma nodokļi. Pirms pērc, centies iespēju robežās paredzēt un salīdzināt visus maksājumus, kas saistīti ar lielāka un mazāka īpašuma iegādi. 

Mazāk telpas – mazāk mantu

“Downsizing” piedāvā ne tikai tiešus, bet arī citus – netiešus finansiālus ieguvumus. Cilvēkiem ir izteikta tendence “apaugt” ar mantām. Ja izvēlēsies iegādāties māju ar papildu brīvām istabām – viesiem vai, piemēram, mājas sporta zālei, šīs telpas drīz vien kļūs teju vai par noliktavām. Katra telpa maksā naudu – gan kvadrātmetros, gan summā, kas nepieciešama, lai to apsildītu ziemas sezona, gan summā, kas iztērēta telpas aprīkošanai un mēbeļu iegādei. Un, ja telpai nav konkrēta pielietojuma, vai, ja plāno to izmantot reizi vai divas gadā, Tu gluži burtiski velti tērē līdzekļus. 

Mazāka telpa arī teju vai spiež kļūst kārtīgākam un vismaz daļēji ieviest dzīvē minimālisma principus, izvairoties ienest savās mājas nevajadzīgus priekšmetus, kuri aizņems vietu (un tās nav nemaz tik daudz!). Lielākā mājā ir viegli ienest un kaut kur “nobāzt” nevajadzīgus priekšmetus – pagrabs, garāža, bēniņi vai kāda neizmantota istaba. Ja šādu vietu, kur priekšmetus “nobāzt” prom no acīm nav, tad visdrīzāk izdosies izvairīties tādus uzglabāt savās mājās. 

Mazāk laika kārtošanai – vairāk laika sev

“Downsizing” ieguvumi ir ne tikai monetāri – ja vien neuzstājam, ka arī laiks ir nauda. Mazāka platība un mazāk mantu tajā nozīmē, ka Tev un Tavai ģimenei nevajadzēs pavadīt brīvo laiku un nedēļas nogales tīrot un kārtojot. Patiesībā kārtošana ir process, par kuru minimālisma principus adaptējušie var aizmirst pavisam – Tev nav nevajadzīgu priekšmetu, bet katram priekšmetam, kurš Tev pieder, ir sava vieta. Ja Tu šo priekšmetu pēc lietošanas noliec atpakaļ tā īstajā vietā, nekādas iknedēļas, ikmēneša vai pavasara lielās tīrīšanas vispār nav nepieciešamas. Mūsdienās, kad mums tik hroniski pietrūkst laika, šāds laika ietaupīšanas veids šķiet zelta vērts. 

“Downsizing” – kādi ir varianti?

Lai gan “downsizing” kļūst aizvien populārāks, tas nenozīmē, ka Tev uzreiz jāsāk domāt par mazākas mājas iegādi. Taču, ja Tu un Tava ģimene ir sākusi apsvērt dažādas alternatīvas, ir vērts padomāt arī par downsizing variantiem. Iepriekš minētās miniatūrās mājas vai treileri ir labs iedvesmas avots, lai uzzinātu vairāk par cilvēkiem, kuri gatavi patiesi radikālām pārmaiņām, taču tas, protams, nav visiem. Konvencionālāka alternatīva ir, piemēram, moduļu mājas, par kurām esam stāstījuši jau iepriekš.
  
Moduļu mājas lieliski atbilst “downsizing” principiem, jo tās piedāvā vērā ņemamu elastīgumu gan mājokļa lieluma un tā būvniecībai nepieciešamo moduļu skaita, gan atrašanās vietas ziņā. Moduļu mājas ir pilnvērtīgas celtnes, taču tās visai izteikti raksturo funkcionalitāte, turklāt šādu ēkas izvēli nereti var apvienot arī ar videi draudzīgu aprīkojumu. Mūsdienās pieejami dažādi videi draudzīgi siltināšanas un enerģijas risinājumi, kuri dzīvi nebūt nepadara neērtāku, turklāt ļauj ietaupīt vēl vairāk. Par alternatīviem apkures veidiem vairāk var uzzināt, izlasot rakstu - Četru pieejamo apkures sistēmu salīdzinājums.  

“Downsizing” nav par atteikšanos, taupīšanu vai “zaļo” ekstrēmismu. “Downsizing” ir alternatīvs dzīves modelis, kurš ļauj ar apzinātības palīdzību realizēt savu potenciālu un tērēt savu laiku un naudu tam, kam tiešām vēlies tos tērēt – ģimenei, atpūtai, piedzīvojumiem un kvalitātei.